Doktors Vabole

Reizēm bērnības sapņi, gadiem ritot, kļūst par daļu no biznesa – Satoši Tadžiri, spēļu izstrādātājkompānijas GameFreak dibinātājs, bērnu dienās tik ļoti gribēja kļūt par entomoloģistu, ka sētas bērni viņu labsirdīgi saukāja par doktors Vabole. Vēlākos gados Satoši aizrāvās ar videospēlēm, un kukaiņu vākšana rada savu izpausmi vienā no visu laiku populārākajām spēlēm – Pokemon.

Grūti būt pokemonam

Jāteic, ka pokemonu ceļš līdz Nintendo un citām franšīzēm nebija viegls un ātrs – lai arī ideja par šādas spēles radīšanu Satoši radās jau 1989. gadā, spēle parādījās labu laiku vēlāk – kad pirmo reizi Satoši prezentēja savu ideju Nintendo, viņa ideju īsti neviens nesaprata un piekrita sākt sadarbību tikai, pateicoties Satoši jau tobrīd labajai spēļu izstrādātāja reputācijai. Doma uzrunāt tieši Nintendo radās, pateicoties GameBoy konsoles spējai tikt savienotai ar otru tādu pašu konsoli – Satoši iecere bija, ka šādā veidā divi spēlētāji varētu savstarpēji mainīties ar noķertajiem pokemoniem.

Spēles izstrāde ilga veselus sešus gadus un Satoši kompānija GameFreak šī projekta laikā teju bankrotēja – trūka līdzekļu, lai izmaksātu algas darbiniekiem, pats Satoši dzīvoja pie tēva un pārtika no viņa ienākumiem. Vairāki darbinieki aizgāja, tādējādi padarot situāciju vēl grūtāku. Projekts neiznīka tikai, pateicoties Creatures Inc. investīcijai, par ko šī kompānija pretim saņēma vienu trešdaļu no franšīzes.

Pateicoties piesaistītajiem papildu līdzekļiem un Nintendo spēļu dizainera un producenta Šigeru Mijamoto konsultācijām, pokemoni tomēr, kā smejies, kļūst par realitāti. Interesanti, ka to anime versijā galvenā varoņa vārds ir Satoši, bet viņa pretinieka vārds ir Šigeru, kas liek domāt, ka abu spēļu dizaineru sadarbībai bija diezgan liela emocionālā amplitūda :).

Nintendo slēdzis

Arī pēc tam, kad spēle bija gatava, tās liktenis nebūt nebija viegls – 1996. gadā visai izplatīts bija viedoklis, ka GameBoy ir mirusi platforma un mēdiji praktiski ignorēja ziņu par jaunās spēles parādīšanos. Arī no Nintendo puses mārketinga atbalsta nebija nekāda, bet, visam par spīti, Pokemoni cēlās arvien augstāk pārdoto spēļu popularitātes sarakstā. Interesanti, ka vienbrīd interesi par spēli ievērojami pastiprināja baumas par pokemonu Mew, kuru iespējams iegūt tikai, uzlaužot spēles programmatūru. Satoši reaģēja, pēc laiciņa spēlē patiešām ieviešot šo pokemonu – sak, ja reiz tik ļoti vēlaties, lūdzu – noķeriet, mainieties un cīnieties!

Drīz vien mūsu sadzīvē ar platu un uzvarošu soli ienāca viedtelefoni, kas, saprotams, nebūt neatviegloja Nintendo dzīvi – sak, kuru gan interesē kaut kādas konsoles, ja es varu spēlēt spēles arī telefonā? Šai laikā pokemoni bija viens no uzticamākajiem Nintendo ienākumu avotiem.

Paradoksāli, bet tieši ar viedtelefoniem saistīts ir nesenais pokemonu mānijas uzplaiksnījums. Protams, šodien varam par to pasmīnēt un cītīgi slēpt, ka arī pašam telefonā dzīvoja (vai joprojām dzīvo) pokemoni, bet tik augstu intereses vilni, kāds tā bija pirmajās dienās un mēnešos pēc spēles parādīšanās, šķiet, spēļu industrijai nekad pirms tam nebija izdevies radīt – cilvēki speciāli pirka ārējos akumulatorus un veidoja kontus ne-Latvijas AppStore (Latvijas veikalā Pokemon Go ieradās ar nelielu nokavēšanos), lai tikai noķertu pēc iespējas vairāk un retākus. Vakaros gāja uz mājām tuvāko džimu, un tādā garā.

Un, tomēr – laikam jau īstā mājvieta tavam pokemonam ir Nintendo. Nintendo Switch. Ja ar parasto konsoli par maz, ir pieejamas pat īstās bumbas – Pikachu!+ un Evee!+.

Un, nē – nevajag uztraukties par to, kas būs, ja pokemoni apniks – Nintendo ir pieejams vesels lērums lielisku spēļu, bet iespēja konsoli lietot gan, pieslēgtu pie TV, gan, uz galda novietotu, kopā ar draugiem, gan, paķertu līdzi ceļā. Un nekas neliecina, ka nākotnē neparādīsies arvien jaunas spēles – tieši otrādi.

Šobrīd nav komentāru

E-pasts netiks publicēts