Nav šaubu, ka slinkošana nav īsti tas, ar ko kāds varētu vai gribētu lepoties, un tomēr – katram ir skaidrs, ka ideāla darba organizācija ir tad, kad pašam nav jādara nekas, vai ne?

Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un mūsdienu tehnoloģiju sūtība tomēr ir atbrīvot tās lietotāju no vienveidīga, un fiziski vai garīgi smaga darba darīšanas. Protams, nav viegli uzreiz pateikt, kas ir grūtākais – piespiest sevi piecelties un iet pļaut zāli, vai pati pļaušana, taču, neatkarīgi no atbildes, iespēja nogriezt stūri – izmantot šortkatu, lai izbrīvētu laiku Shortcut’am, ir vilinoša. Tiesa, izklaides jomā mēs drīz vien nonāksim Heliocentriskā sistēmā (šoreiz nevis par Koperniku, bet par Lattelecom), taču šoreiz parunāsim par darbu. Vai, ja vēlaties – par izvairīšanos no darba ar tehnoloģiju palīdzību.

Kā tikt vaļā no slinkuma bez lielas piepūles?

Par laimi, pat tik pastorālu nodarbi kā zāles pļaušana tehnoloģijas nav apgājušas ar līkumu – nebūt neiztērējot milzu naudu (ja platība nav liela, ar € 22 mēnesī būs gana) varam, kā smejies, no aktīva darītāja kļūt par pasīvo padarītāju – pats saproti un kontrolē visu, kas notiek, bet tā pa īstam roka nav jāpieliek – robotizētais zāles pļāvējs izrāpos zālienu krustu šķērsu, aiz sevis atstājot glīti nopļautu mauriņu.
Uzreiz atzīsimies, ka mazumiņš darba tomēr būs jāiegulda – redz, robota maņas ir gana asas, lai saprastu, ka tas ir uzdūries kam lielam, cietam un nekustīgam (akmens, koks, soliņš vai kas cits), taču parasto zāli no ziedošām puķēm tas neatšķirs – šņiku-šņaku, un še tev totālais risinājums komplektā ar iespēju paskaidrot mājiniekiem, cik jocīgi gan viss ir sanācis. Lai tā nebūtu, ir jāveic zināmi priekšdarbi – pļaujamā teritorija no pārējās ir jāatdala ar robota komplektācijā līdzi dotā ierobežojošā vada palīdzību, to nostiprinot ar zemē ieduramām skavām/mietiņiem. Atsevišķiem modeļiem nepieciešama arī vadošā vada uzstādīšana, kas, par laimi, skan sarežģītāk, nekā patiesībā tas ir – tas ir vads, kuru robots izmanto, lai atrastu savu mājiņu un, lai varētu sākt pļaušanu vistālākajā teritorijas vietā.
Labā ziņa – gandarījums pa paveikto būs patiess un neviltots – stāstot citiem, ka nevis vienkārši vāļājies šūpuļtīklā ar iPad rokā, bet gan pļāvi zāli, deguns no melošanas garāks neizaugs.
Šo sagatavošanas darbu apjoms, saprotams, ir atkarīgs no pļaujamās teritorijas lieluma un robota veiktspējas – ja visu maksimāli vienkāršojam, tad būtiskākā atšķirība starp lētākajiem un dārgākajiem modeļiem ir tieši tas, cik lielai platībai aparātiņš paredzēts.

Aprēķināmā laime

Turpinot iesākto vienkāršošanas ceļu, varam teikt, ka īstai laimei jau nevajag daudz – ir jāzina sava zāliena izmēri un jānopērk atbilstošas veiktspējas robotpļāvējs – kolīdz centīsimies ietaupīt, tā nāksies rēķināties ar to, ka cerētās automātikas vietā iznāks vien pusautomātika, kurā otru pusi darba pildīsim mēs pats.
Saprotams, ja iedziļināmies niansēs, tad redzēsim, ka lielākām platībām paredzētie pļāvēji ir apveltīti ar platāku pļaušanas platumu, tātad, lai nopļautu vienu un to pašu laukumu, ir nepieciešams nobraukt mazāk reižu, paveicot darbiņu ātrāk un, iespējams, iztiekot bez papildu uzlādes.
Lai būtu vieglāk izšķirties par dārgāka pļāvēja iegādi, ražotāji savus flagmaņus aprīko ar labāk attīstītu mākslīgo intelektu un papildu programmēšanas iespējām, bet vairāk šim aspektam ir vērts pievērst uzmanību lielas un sarežģītas konfigurācijas zāliena īpašniekiem – gudrāks robots labāk tiks galā ar zāliena sašaurinājumiem, āķīgiem līkumiem un līdzīgām grūtībām.

Mājas, kur atgriezties

Jā, uzlāde. Pļāvējam ir jāierīko arī sava mājvieta, kur tas var atgriezties, lai uzlādētu akumulatoru. Par laimi, šim mērķim nav nepieciešams vairāk, kā vieta bāzes stacijas novietošanai un elektrības pievads. Ja esam bijuši prātīgi un izvēlējušies teritorijas izmēriem atbilstošu pļāvēju, tad, vienreiz ierīkota, tā nekur nebūs jāpārceļ. Noteikumi mājas izvietošanai dažādiem modeļiem var atšķirties, bet pat izvēlīgākajiem nevajag vairāk, kā pusotra metra brīvas vietas uz katru pusi. Ja nevēlamies atstāt robotu zem klajas debess, ir pieejami arī plastikāta jumtiņi, kurus ražotāji sarunas karstumā reizumis dēvē par garāžām.

Ar svešiem nedraudzēšos

Lai nenotiktu tā, ka iegādāto robotu kaimiņš bez jūsu ziņas paverdzina svešā druvā, respektīvi, sava zāliena pļaušanai, visi roboti ir aprīkoti ar pacelšanas sensoru – kolīdz kāds to paceļ, pirms turpināt pļaušanu, nāksies ievadīt PIN kodu.
Kārtībai jābūt. Galu galā – tas arī ir iemesls, kāpēc mēs vispār rūpējamies par zāliena pļaušanu, vai ne?

Šobrīd nav komentāru

E-pasts netiks publicēts