Lietu internets izrāviena gaidās
Līdz ar vienotu ierīču savstarpējās saziņas standartu un datu pārraides tīklu uzlabojumiem, tuvāko gadu laikā varētu īstenoties vīzija par savstarpēji komunicējošām iekārtām.

mobile

Avots: www.apple.com

Jānis Vēvers, laikraksts Dienas Bizness
Pirms pāris gadiem par tehnoloģiju pasaules karstāko tendenci pasludinātais lietu internets piesolīto uzvaras gājienu iesācis pasmagi, gluži kā brienot ārā no staignāja. Bet jo tuvāk krastam, jo solis kļūst raitāks, un ir pamats cerēt, ka dažu nākamo gadu laikā savstarpēji komunicējošās mašīnas ieņems aizvien nozīmīgāku vietu ne vien mājokļos, bet arī pilsētvidē, samazinot izmaksas un atvieglojot cilvēku ikdienu.
Gluži tāpat kā daudzās citās tehnoloģiju nozarēs, lietu internetu jeb Internet of Things (IoT) pirmsākumos smacēja pašu ražotāju ambīcijas. Atšķirīgu, savstarpēji nesaderīgu standartu dēļ teju katrai novērošanas kamerai, sensoram un vadības slēdzim ir nepieciešama sava mobilā lietotne un atsevišķs savienojums ar viedierīci. Lai arī pa kādai viedierīcei šodien var atrast ne vienā vien Latvijas mājoklī, piņķerēšanās ar savstarpēji nesaderīgām mašīnām atbaida pat visapņēmīgākos.

Ierīces tuvinās
Nozares eksperti skaidro, ka situācija ir sākusi mainīties, un nozarē ir parādījušies vienoti standarti, kas kļūs populārāki un plaši pārstāvētāki tuvāko divu gadu laikā. Līdzīgu evolūciju izdzīvoja mobilie telefoni – ja sākotnēji gandrīz katram ražotājam bija citādāks lādētājs, tad šodien gandrīz visi, izņemot Apple, izmanto vairs tikai vienu.
Ironiski, bet tieši Apple varētu būt viens no dzinējspēkiem IoT sistēmas sakārtošanā. Līdz ar jauno mobilo operētājsistēmu iOS 10, Kalifornijas kompānija ieviesa savu HomeKit platformu. To atbalstošās ierīces var saslēgt vienotā sistēmā un vadīt no Home mobilās lietotnes – sākot ar apkures sistēmas režīmu izveidošanu un beidzot ar naktslampiņas izslēgšanu, dodieties pie miera. Ja vēlaties, komandas var dot arī ar balsi.

capture

Avots: www.apple.com

“Šobrīd retos gadījumos var redzēt pilnībā automatizētas lietu interneta sistēmas. Lielākoties viens sensors padod lietotājam signālu, viņš to izvērtē un dod komandu citam. Vienotu standartu plašāka ienākšana tirgū ne vien atvieglos lietotāja ikdienu, bet arī ļaus beidzot īstenot sākotnējo IoT vīziju. Proti, dažādas ierīces pašas sazināsies viena ar otru, neiesaistot katra lēmuma pieņemšanā cilvēku. Piemēram, ja laika ziņu sensors konstatē negaisa tuvošanos, tas padod signālu logu vadīšanas iekārtām, un logi paši aizveras,” automatizētas gudrās mājas darbību uzbur Lattelecom Biznesa attīstības direktors Krists Avots, kurš regulāri apmeklē dažādas ar IoT saistītas starptautiskas izstādes un konferences.

Kad iekārtu sazināšanās jautājums būs nokārtots, lietotāju ikdienā ienāks futūristiskās filmās redzētas vēsmas. Kaut vai mūzikas pārceļošana no vienas istabas uz citu reizē ar klausītāju, nepārtraukta ledusskapja satura novērošana un automātiska fitnesa aproču rekomendētā uztura produktu krājumu papildināšana, pasūtot tos internetveikalā. Nozīmīgs pienesums sagaidāms arī sadzīves izdevumu samazināšanā. Jau šodien lietotāji, kuriem ir ar viedo termostatu aprīkots gāzes apkures katls, gāzes tēriņus samazinājuši aptuveni par trešdaļu. Pateicoties lietu internetam, efektīvāk tiks izlietota arī elektrība, ūdens, un pat atkritumus būs jāizved retāk.

Pilsēta ar smadzenēm
“Izrāviens sagaidāms arī gudrās pilsētas konceptā, kam šā brīža lielākais traucēklis ir augstās izmaksas un neatbilstošais sakaru tīkls. Taču aizvien nozīmīgāku lomu iegūst specializētie lietu interneta tīkli, kas radīti paredzot milzīgu pieslēgto iekārtu apjomu un patērē maz energoresursus resursus, kā arī nodrošina labu pārklājumu grūti sasniedzamās vietās,” stāsta K.Avots. Tīkls patērē mazāk elektrības, taču pārraida signālu pietiekami tālu, tādēļ ekspluatācijas izmaksas ir visai zemas.

energy2x

Avots: www.theglobeandmail.com

Jau 2017. gadā Lattelecom plāno Rīgā ierīkot pirmo specializētā lietu interneta tīklu Latvijā, kas šobrīd ir testa stadijā. Jaunā infrastruktūra ļaus ierīces savienot vienotā tīklā, kā rezultātā vairs nebūs, piemēram, manuāli jānolasa ūdens skaitītāju rādījumi, jāmeklē bojājumi cauruļu sistēmās, pēc grafika jāizved vēl nepiepildītas atkritumu tvertnes, manuāli jākontrolē ielu apgaismojuma ieslēgšana, izslēgšana un jātērē elektroenerģija, kad uz ielas nav cilvēku un tā joprojām. Specializētais lietu internets pavērs iespējas galvaspilsētai tuvāko gadu laikā kļūt par vienu no gudrākajām pilsētām Eiropā.

Gudrajai pilsētai jau top interesantas inovācijas. Barselonas bijušajā tirgus laukumā Mercat del Born automašīnu stāvlaukumā ir iestrādāti sensori, kas ziņo automašīnām par brīvajām vietām. Kompānija Siemens nesen piešķīra finansējumu jaunam uzņēmumam, kas izgatavos elektroniskos pavadoņus – bezpilota lidaparātus, kas rādīs automašīnu šoferiem ceļu uz brīvajām vietām stāvlaukumā.

transportation2x

Avots: www.theglobeandmail.com

Izraēlas pilsētā Telavivā sabiedriskā transporta joslas tiek aprīkotas ar sensoriem, kas prot nolasīt automašīnas reģistrācijas numura zīmi. Pilsētas dome plāno papildināt budžetu, pārdodot turīgākajiem un steidzīgākajiem pilsētniekiem iespēju izmantot šo joslu. Maksa automātiski tikšot atskaitīta no braucēja kredītkartes, un cena būšot atkarīga no ielas noslogojuma attiecīgajā brīdī, ziņo kanādiešu laikraksts The Globe and Mail.

ASV pilsētā Sandjego jau tagad uzstādītas viedās LED laternas, kas naktīs ieslēdzas vien tad, kad pamana gājēju. Tādējādi pilsēta gadā ietaupa līdz ceturtdaļmiljonam dolāru. Savukārt briti izmēģina gaismekli, kas pastiprina gaismas staru un ieslēdz videokameras brīdī, kad sensori fiksē huligānu uzdarbošanos.

Apmeklējot Filadelfiju, ielās var ieraudzīt Big Bellies – ar saules baterijām darbinātus atkritumu konteinerus, kas saplacina «vēderā» iemestās lietas, un automātiski izsauc automašīnu tad, kad ir pilnas. Līdz ar to atkritumu izvedēju vizīšu skaits nedēļā samazinājās no 17 līdz trim.

Par spīti sarežģījumiem, IoT tirgus turpina augt. Saskaņā ar portāla Business Insider pētījumu dienesta BI Intelligence ziņojumu, līdz 2020.gadam globālais IoT tirgus trīskāršosies un sasniegs 34 miljardu ASV dolāru apgrozījumu. Lietu interneta risinājumus visaktīvāk «uzsūkšot» uzņēmumi, jo tie palīdzēs samazināt ražošanas izmaksas, paaugstinās darba ražīgumu un palīdzēs radīt jaunus produktus.

Šobrīd nav komentāru

E-pasts netiks publicēts